Hronisks
tonsilīts




   Maija Binde   MF4
Aukslēju mandeles (2)
● ovālas formas limfoīdie audi, kas
novietotas starp priekšējiem un
mugurējiem aukslēju lokiem
● tām izšķir 2 virsmas (mediālo,
laterālo) un 2 polus (augšējo,
apakšējo)
● ietvertas saistaudu kapsulās
● apasiņo 5 artērijas, venozā attece
uz v.facialis
● limfas attece uz dziļajiem kakla
limfmezgliem
● inervācija - n.glossopharyngeus,
šķiedras no ganglion sphenopalatina
Aukslēju mandeles kā
  imūnsistēmas orgāns
  ● nozīme aizsardzībā pret augšējā
  respiratorā trakta infekcijām
  (ietilpst MALT sistēmā)
  ● limfātisko orgānu aktivitāte ir
  augsta bērnībā (īpaši līdz 8-10 gadu
  vecumam), kad novērojama aukslēju
  mandeļu hiperplāzija. Vēlāk to nozīme
  imūnaizsardzībā samazinās
  ● mandeļu hiperplāzija ("kissing
  tonsils") bērnībā dažkārt var
  izraisīt elpošanas un rīšanas
  traucējumus H. "Basic Otorinolaryngology", 2006
Probst R., Grevers G., Iro
Sastopamība
Literatūrā minēts, ka no šīs
slimības cieš līdz pat 15% cilvēku
– pēc dažādu autoru datiem,
hronisks tonsilīts pieaugušajiem
cilvēkiem atrasts 4 – 10%, bet
bērniem – ap 12 – 15% gadījumu.
Definīcija
Par hronisku tonsilītu uzskata
piecas vai vairāk akūta tonsilīta
epizodes viena gada laikā. Mandeļu
iekaisuma simptomiem jābūt vismaz
vienu gadu.
Faktori, kas veicina hroniska
tonsilīta rašanos un
attīstību:
● anatomiski topogrāfiskas un
histoloģiskas mandeļu īpatnības
→ labvēlīgi apstākļi mikrofloras
veģetēšanai to lakūnās

+ bioloģisko procesu un
aizsargmehānismu traucējumi
mandeļu audos
Nelabvēlīgu ārējās un iekšējās vides
faktoru ietekmē samazinās organisma
pretošanās spējas, pastiprinās
mandeļu lakūnu mikrofloras
patogenitāte un virulence, un tas
veicina hroniska iekaisuma rašanos
mandelēs.
Ierosinātāji
Hroniska tonsilīta slimniekiem
mandelēs atrasts ap 30 dažādu mikrobu
kombināciju – atšķirībā no citām
infekcijas slimībām angīnai nav
specifiska ierosinātāja.
Vesela cilvēka mutes       Mikroflora hroniska
       mikrofora             tonsilīta gadījumā
Anaerobie streptokoki      Staphylococcus aureus
Hemolītiskie          un   Streptococcus
viridans streptokoki       pneumoniae
Neisērijas                 Saprofītiski
Koagulāzes     negatīvie   stafilokoki           un
stafilokoki                streptokoki
Laktobaktērijas            Klebsiella pneumoniae
Korinebaktērijas           Haemophylus
Reti –                     Branhamella catarrhalis
S.aureus,    enterokoki,
sēnes
Šobrīd prevalē stafilokoki, arī
streptococcus pneumoniae,
haemophilus, Micrococcus
catarrhalis.
● Mandeles ir arī vīrusu rezervuārs.
● Vīrusi var būt primārie angīnas
provokatori, kas paver ceļu lokālai
bakteriālai florai, kura prevalē
(piemēram, bērnu vecumā izoperētās
mandelēs nereti atrodami
adenovīrusi, kam var būt
liela loma hroniska
tonsilīta etioloģijā un
patoģenēzē).
● Normāli mandeļu audiem jābūt
inficētiem, turklāt mērķtiecīgi - ar
apkārtējās vides mikrobiem. Rīkles
inficēšana notiek ar elpojamo gaisu,
putekļiem, barību.
● Nosacīti veseliem cilvēkiem
aukslēju mandeles ir fizioloģiskā
iekaisuma stadijā.

● Tonsilīts rodas gadījumā, ja
lokālās imūnreakcijas nespēj efektīvi
nomākt patogēnās mikrofloras
attīstību.
Kad/kāpēc rodas hronisks
tonsilīts?
●  Visbiežāk hronisks tonsilīts sākas pēc
akūta tonsilīta, jo tad akūtais iekaisums
mandeļu audos pilnīgi neizzūd, bet turpinās
un pāriet hroniskā formā. Šī slimība bieži
vien noris asimptomātiski, slēptā veidā.
● Tikai reti kad hroniskais tonsilīts sākas
bez iepriekšējas angīnas (2 - 4% no visiem
gadījumiem). Tā attīstību bieži veicina
ilgstoša    autoinfekcija   no     hroniskiem
iekaisuma perēkļiem (kariozi zobi, hroniski
iekaisumi degunā vai tā blakusdobumos,...),
kā   arī  bakteriāla   un  audu   lokāla   un
vispārēja autoalerģija.
Interesants fakts -
   atsevišķos    literatūras     avotos
   minēts, ka radioaktīvais starojums
   arī    var    ierosināt    hroniska
   tonsilīta   attīstību.    Tam    par
   pierādījumu var kalpot hroniska
   tonsilīta gadījumu pieaugums pēc
   Černobiļas AES katastrofas bijušajā
   Padomju Savienībā.




http://emedicine.medscape.com/article/871977-overview#showall
Morfoloģiskās izmaiņas mandelēs
hroniska iekaisuma gadījumā
● epitēlija atsāņošanās diezgan
lielās lakūnu sienu daļās un palikušā
epitēlija masīva infiltrācija ar
limfocītiem un plazmātiskajām šūnām
● lakūnu spraugās sastājas blīvas vai
šķidras strutas, kuru sastāvā ir
nolobījies epitēlijs,
polimorfnukleāro leikocītu limfoīdās
šūnas un audu sairšanas produkti
● mandeles parenhīmā notiek saistaudu
ieaugšana sarētojušu, sastrutojušu
folikulu vai šauru/platu rētu joslu
veidā
Diagnosticēšana
● visdrošākā pazīme ir biežas angīnas
(akūti tonsilīti) anamnēzē (piecas
vai vairāk akūta tonsilīta epizodes
viena gada laikā, un šiem iekaisuma
simptomiem jābūt vismaz vienu gadu)
● diagnozi nedrīkst noteikt
paasinājuma momentā (t.i. akūts
tonsilīts), tāpēc ka visi
faringoskopiskie simptomi atspoguļos
akūto procesu, bet ne tā hronisko
gaitu. Tikai pēc 2 – 3 nedēļām, kad
pārgājis slimības uzliesmojums, var
novērtēt aukslēju mandeļu hroniska
Farinkoskopiski:
● lokālas ilgstoša iekaisuma
parādības mandelēs - rētaini
saaugumi starp mandeļu lokiem un
mandeli, fibrīna korķi lakūnās,
mandeles ir irdenas, rētaini
izmainītas
● Zaka simptoms (tūska mandeļu nišas
augšējā stūrī), Preobraženska
simptoms (valnīšveida sabiezējums
(infiltrācija un hiperplāzija)
aukslēju loku malās), Gizē simptoms
(priek-š-ējā aukslēju lo-ka
hiperēmija)
● Raksturīga persistējoša reģionāla
limfadenopātija m.
sternocleidomastoideus
priekšējā malā
Klīnika
● Pacienti sūdzās par sāpēm kaklā,
sausuma, svešķermeņa sajūtu kaklā
rijot, smaku no mutes, durstīšanu
ausī + nogurumu, nespēku,
galvassāpēm, pazeminātām darba spējām
un subfebrilu temperatūru
Ārstēšana
●   Bieži   tiek   veiksmīgi   ārstēts
konservatīvi – gan ar lokālām, gan
vispārējām     ārstēšanas     metodēm.
Tomēr,   ja   divu   gadu  laikā   pēc
konservatīvas       terapijas      nav
uzlabošanās,    jāizvēlas   ķirurģiska
ārstēšana jeb tonsilektomija
Konservatīvā ārstēšana
● antibakteriālie līdzekļi
  - 3. paaudzes penicilīni
  (ampicilīns, amoksicilīns, ...)
  - makrolīdi
  - 1. paaudzes cefalosporīni
  - klindamicīns
● kakla skalošana - tā vajadzīga,
lai uzlabotu pacienta pašsajūtu, jo
uz baktērijām mandeļu parenhīmā
iedarboties nav iespējams. Kakla
skalojamie līdzekļi ir plaši zināmi,
un tos var izvēlēties pēc slimnieka
gaumes - svarīgs ir tīri mehānisks
skalošanas process, nevis šķīduma
sastāvs
● krioterapija (viens kurss ir trīs
krioterapijas procedūras. Parasti ar
vienas vai divu dienu starplaiku)
● lakunolīze (izmanto diodes lāzeru,
procedūras rezultātā tiek
paplašinātas mandeles lakūnas un
līdz ar to uzlabota tās drenāža)
● fizioprocedūras ar ultraskaņu
(ultraskaņa uzlabo asins un limfas
cirkulāciju, labvēlīgi iedarbojas uz
centrālo nervu sistēmu un veicina
iekaisuma sadzīšanu)
Ķirurģiskā ārstēšana =
tonsilektomija
● pilnīga vienas vai abu mandeļu
izgriešana kopā ar kapsulu
http://www.youtube.
com/watch?v=oM-
8a4dGFVY
● 1984. gadā Paradise ar kolēģiem
pediatriskajā otorinolargoloģijā
ieviesa kritērijus tonsilektomijai:
  - 7 vai vairākas tonsilīta epizodes
  1 gada laikā
  - 5 vai vairāk tonsilīta epizodes 2
  gadus pēc kārtas
  - 3 vai vairāk epizodes 3 gadus
● katrā epizodē ir drudzis,
limfadenopātija, eksudatīvs
tonsilīts, pozitīvs b hemolītiskā
streptokoka tests, pacients saņēmis
konservatīvu terapiju vismaz 2 gadus
● Indikācijas mandeļu ķirurģiskai
ārstēšanai var iedalīt divās grupās:
  - ar infekciju saistītas
  indikācijas
  - ar obstruktīviem elpošanas
  traucējumiem saistītas indikācijas

● Pieaugušajiem hronisks tonsilīts ir
galvenā indikācija tonsilektomijai
● Bērniem 80% tonsilektomiju veikts
elpceļu obstrukcijas dēļ un tikai 20%
- recidivējošu infekciju gadījumā
(ASV 2009. gads)
●    Tonsilektomija,    kā    jebkura
ķirurģiska manipulācija, saistīta arī
ar    iespējamām   komplikācijām    un
riskiem.
● Literatūras dati liecina, ka pēc
tonsilektomijām komplikāciju biežums
vidēji ir 2,79 – 15 %. To skaitā ir
komplikācijas,   kas   saistītas    ar
hospitalizāciju, anestēzijas riski,
ilgstošas sāpes kaklā,
asiņošanas, ...
● 2000. gadā ASV Federālā Pārtikas un
   Zāļu Pārvalde (Federal Food and Drug
   Administration) ieteica alternatīvu
   procedūru      tonsilektomijai      –
   somnoplastiju.     Šajā     procedūrā
   mandelēs   tiek    ievietotas   tievas
   adatas ar elektrodiem, kuri izdala
   enerģijas   viļņus,     kas   iznīcina
   mandeļu audus.
   ●   Šīs   metodes    priekšrocība   ir
   pēcoperācijas             komplikāciju
   samazināšanās.
http://www.livestrong.com/article/12528-cure-chronic-tonsillitis/
Hroniska tonsilīta strutainās
komplikācijas:
● paratonsilārs, parafaringeāls vai
retrofaringeāls abscess
Izmantotā literatūra
●žurnāls „Doctus” 2011. gada novembris, Daina K.
Hronisks tonsilīts (http://www.doctus.
lv/2011/11/hronisks-tonsilits)
●Probst R., Grevers G., Iro H. Basic
Otorinolaryngology. - 2006
●Paļčuns V., Preobraženskis N. Ausu, kakla un deguna
slimības. – Zvaigzne ABC, Rīga, 1982. – 424 lpp.
●Diseases of ear, nose and throat (fourth edition) -
PL Dhingra, Elsevier
●http://emedicine.medscape.com/article/871977-
overview#showall
●http://www.livestrong.com/article/12528-cure-chronic-
tonsillitis/
●http://emedicine.medscape.com/article/2011856-overview
●http://emedicine.medscape.com/article/2011856-overview
Paldies par uzmanību!
   Neslimojiet! :)

Hronisks tonsilits (lor pulciņam)

  • 1.
    Hronisks tonsilīts Maija Binde MF4
  • 2.
    Aukslēju mandeles (2) ●ovālas formas limfoīdie audi, kas novietotas starp priekšējiem un mugurējiem aukslēju lokiem ● tām izšķir 2 virsmas (mediālo, laterālo) un 2 polus (augšējo, apakšējo) ● ietvertas saistaudu kapsulās ● apasiņo 5 artērijas, venozā attece uz v.facialis ● limfas attece uz dziļajiem kakla limfmezgliem ● inervācija - n.glossopharyngeus, šķiedras no ganglion sphenopalatina
  • 4.
    Aukslēju mandeles kā imūnsistēmas orgāns ● nozīme aizsardzībā pret augšējā respiratorā trakta infekcijām (ietilpst MALT sistēmā) ● limfātisko orgānu aktivitāte ir augsta bērnībā (īpaši līdz 8-10 gadu vecumam), kad novērojama aukslēju mandeļu hiperplāzija. Vēlāk to nozīme imūnaizsardzībā samazinās ● mandeļu hiperplāzija ("kissing tonsils") bērnībā dažkārt var izraisīt elpošanas un rīšanas traucējumus H. "Basic Otorinolaryngology", 2006 Probst R., Grevers G., Iro
  • 6.
    Sastopamība Literatūrā minēts, kano šīs slimības cieš līdz pat 15% cilvēku – pēc dažādu autoru datiem, hronisks tonsilīts pieaugušajiem cilvēkiem atrasts 4 – 10%, bet bērniem – ap 12 – 15% gadījumu.
  • 7.
    Definīcija Par hronisku tonsilītuuzskata piecas vai vairāk akūta tonsilīta epizodes viena gada laikā. Mandeļu iekaisuma simptomiem jābūt vismaz vienu gadu.
  • 8.
    Faktori, kas veicinahroniska tonsilīta rašanos un attīstību: ● anatomiski topogrāfiskas un histoloģiskas mandeļu īpatnības → labvēlīgi apstākļi mikrofloras veģetēšanai to lakūnās + bioloģisko procesu un aizsargmehānismu traucējumi mandeļu audos
  • 10.
    Nelabvēlīgu ārējās uniekšējās vides faktoru ietekmē samazinās organisma pretošanās spējas, pastiprinās mandeļu lakūnu mikrofloras patogenitāte un virulence, un tas veicina hroniska iekaisuma rašanos mandelēs.
  • 11.
    Ierosinātāji Hroniska tonsilīta slimniekiem mandelēsatrasts ap 30 dažādu mikrobu kombināciju – atšķirībā no citām infekcijas slimībām angīnai nav specifiska ierosinātāja.
  • 12.
    Vesela cilvēka mutes Mikroflora hroniska mikrofora tonsilīta gadījumā Anaerobie streptokoki Staphylococcus aureus Hemolītiskie un Streptococcus viridans streptokoki pneumoniae Neisērijas Saprofītiski Koagulāzes negatīvie stafilokoki un stafilokoki streptokoki Laktobaktērijas Klebsiella pneumoniae Korinebaktērijas Haemophylus Reti – Branhamella catarrhalis S.aureus, enterokoki, sēnes
  • 13.
    Šobrīd prevalē stafilokoki,arī streptococcus pneumoniae, haemophilus, Micrococcus catarrhalis. ● Mandeles ir arī vīrusu rezervuārs. ● Vīrusi var būt primārie angīnas provokatori, kas paver ceļu lokālai bakteriālai florai, kura prevalē (piemēram, bērnu vecumā izoperētās mandelēs nereti atrodami adenovīrusi, kam var būt liela loma hroniska tonsilīta etioloģijā un patoģenēzē).
  • 14.
    ● Normāli mandeļuaudiem jābūt inficētiem, turklāt mērķtiecīgi - ar apkārtējās vides mikrobiem. Rīkles inficēšana notiek ar elpojamo gaisu, putekļiem, barību. ● Nosacīti veseliem cilvēkiem aukslēju mandeles ir fizioloģiskā iekaisuma stadijā. ● Tonsilīts rodas gadījumā, ja lokālās imūnreakcijas nespēj efektīvi nomākt patogēnās mikrofloras attīstību.
  • 15.
    Kad/kāpēc rodas hronisks tonsilīts? ● Visbiežāk hronisks tonsilīts sākas pēc akūta tonsilīta, jo tad akūtais iekaisums mandeļu audos pilnīgi neizzūd, bet turpinās un pāriet hroniskā formā. Šī slimība bieži vien noris asimptomātiski, slēptā veidā. ● Tikai reti kad hroniskais tonsilīts sākas bez iepriekšējas angīnas (2 - 4% no visiem gadījumiem). Tā attīstību bieži veicina ilgstoša autoinfekcija no hroniskiem iekaisuma perēkļiem (kariozi zobi, hroniski iekaisumi degunā vai tā blakusdobumos,...), kā arī bakteriāla un audu lokāla un vispārēja autoalerģija.
  • 16.
    Interesants fakts - atsevišķos literatūras avotos minēts, ka radioaktīvais starojums arī var ierosināt hroniska tonsilīta attīstību. Tam par pierādījumu var kalpot hroniska tonsilīta gadījumu pieaugums pēc Černobiļas AES katastrofas bijušajā Padomju Savienībā. http://emedicine.medscape.com/article/871977-overview#showall
  • 17.
    Morfoloģiskās izmaiņas mandelēs hroniskaiekaisuma gadījumā ● epitēlija atsāņošanās diezgan lielās lakūnu sienu daļās un palikušā epitēlija masīva infiltrācija ar limfocītiem un plazmātiskajām šūnām ● lakūnu spraugās sastājas blīvas vai šķidras strutas, kuru sastāvā ir nolobījies epitēlijs, polimorfnukleāro leikocītu limfoīdās šūnas un audu sairšanas produkti
  • 18.
    ● mandeles parenhīmānotiek saistaudu ieaugšana sarētojušu, sastrutojušu folikulu vai šauru/platu rētu joslu veidā
  • 20.
    Diagnosticēšana ● visdrošākā pazīmeir biežas angīnas (akūti tonsilīti) anamnēzē (piecas vai vairāk akūta tonsilīta epizodes viena gada laikā, un šiem iekaisuma simptomiem jābūt vismaz vienu gadu) ● diagnozi nedrīkst noteikt paasinājuma momentā (t.i. akūts tonsilīts), tāpēc ka visi faringoskopiskie simptomi atspoguļos akūto procesu, bet ne tā hronisko gaitu. Tikai pēc 2 – 3 nedēļām, kad pārgājis slimības uzliesmojums, var novērtēt aukslēju mandeļu hroniska
  • 21.
    Farinkoskopiski: ● lokālas ilgstošaiekaisuma parādības mandelēs - rētaini saaugumi starp mandeļu lokiem un mandeli, fibrīna korķi lakūnās, mandeles ir irdenas, rētaini izmainītas ● Zaka simptoms (tūska mandeļu nišas augšējā stūrī), Preobraženska simptoms (valnīšveida sabiezējums (infiltrācija un hiperplāzija) aukslēju loku malās), Gizē simptoms (priek-š-ējā aukslēju lo-ka hiperēmija)
  • 22.
    ● Raksturīga persistējošareģionāla limfadenopātija m. sternocleidomastoideus priekšējā malā
  • 23.
    Klīnika ● Pacienti sūdzāspar sāpēm kaklā, sausuma, svešķermeņa sajūtu kaklā rijot, smaku no mutes, durstīšanu ausī + nogurumu, nespēku, galvassāpēm, pazeminātām darba spējām un subfebrilu temperatūru
  • 24.
    Ārstēšana ● Bieži tiek veiksmīgi ārstēts konservatīvi – gan ar lokālām, gan vispārējām ārstēšanas metodēm. Tomēr, ja divu gadu laikā pēc konservatīvas terapijas nav uzlabošanās, jāizvēlas ķirurģiska ārstēšana jeb tonsilektomija
  • 25.
    Konservatīvā ārstēšana ● antibakteriālielīdzekļi - 3. paaudzes penicilīni (ampicilīns, amoksicilīns, ...) - makrolīdi - 1. paaudzes cefalosporīni - klindamicīns
  • 26.
    ● kakla skalošana- tā vajadzīga, lai uzlabotu pacienta pašsajūtu, jo uz baktērijām mandeļu parenhīmā iedarboties nav iespējams. Kakla skalojamie līdzekļi ir plaši zināmi, un tos var izvēlēties pēc slimnieka gaumes - svarīgs ir tīri mehānisks skalošanas process, nevis šķīduma sastāvs
  • 27.
    ● krioterapija (vienskurss ir trīs krioterapijas procedūras. Parasti ar vienas vai divu dienu starplaiku) ● lakunolīze (izmanto diodes lāzeru, procedūras rezultātā tiek paplašinātas mandeles lakūnas un līdz ar to uzlabota tās drenāža) ● fizioprocedūras ar ultraskaņu (ultraskaņa uzlabo asins un limfas cirkulāciju, labvēlīgi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un veicina iekaisuma sadzīšanu)
  • 28.
    Ķirurģiskā ārstēšana = tonsilektomija ●pilnīga vienas vai abu mandeļu izgriešana kopā ar kapsulu
  • 29.
  • 30.
    ● 1984. gadāParadise ar kolēģiem pediatriskajā otorinolargoloģijā ieviesa kritērijus tonsilektomijai: - 7 vai vairākas tonsilīta epizodes 1 gada laikā - 5 vai vairāk tonsilīta epizodes 2 gadus pēc kārtas - 3 vai vairāk epizodes 3 gadus ● katrā epizodē ir drudzis, limfadenopātija, eksudatīvs tonsilīts, pozitīvs b hemolītiskā streptokoka tests, pacients saņēmis konservatīvu terapiju vismaz 2 gadus
  • 31.
    ● Indikācijas mandeļuķirurģiskai ārstēšanai var iedalīt divās grupās: - ar infekciju saistītas indikācijas - ar obstruktīviem elpošanas traucējumiem saistītas indikācijas ● Pieaugušajiem hronisks tonsilīts ir galvenā indikācija tonsilektomijai ● Bērniem 80% tonsilektomiju veikts elpceļu obstrukcijas dēļ un tikai 20% - recidivējošu infekciju gadījumā (ASV 2009. gads)
  • 32.
    Tonsilektomija, kā jebkura ķirurģiska manipulācija, saistīta arī ar iespējamām komplikācijām un riskiem. ● Literatūras dati liecina, ka pēc tonsilektomijām komplikāciju biežums vidēji ir 2,79 – 15 %. To skaitā ir komplikācijas, kas saistītas ar hospitalizāciju, anestēzijas riski, ilgstošas sāpes kaklā, asiņošanas, ...
  • 33.
    ● 2000. gadāASV Federālā Pārtikas un Zāļu Pārvalde (Federal Food and Drug Administration) ieteica alternatīvu procedūru tonsilektomijai – somnoplastiju. Šajā procedūrā mandelēs tiek ievietotas tievas adatas ar elektrodiem, kuri izdala enerģijas viļņus, kas iznīcina mandeļu audus. ● Šīs metodes priekšrocība ir pēcoperācijas komplikāciju samazināšanās. http://www.livestrong.com/article/12528-cure-chronic-tonsillitis/
  • 34.
    Hroniska tonsilīta strutainās komplikācijas: ●paratonsilārs, parafaringeāls vai retrofaringeāls abscess
  • 35.
    Izmantotā literatūra ●žurnāls „Doctus”2011. gada novembris, Daina K. Hronisks tonsilīts (http://www.doctus. lv/2011/11/hronisks-tonsilits) ●Probst R., Grevers G., Iro H. Basic Otorinolaryngology. - 2006 ●Paļčuns V., Preobraženskis N. Ausu, kakla un deguna slimības. – Zvaigzne ABC, Rīga, 1982. – 424 lpp. ●Diseases of ear, nose and throat (fourth edition) - PL Dhingra, Elsevier ●http://emedicine.medscape.com/article/871977- overview#showall ●http://www.livestrong.com/article/12528-cure-chronic- tonsillitis/ ●http://emedicine.medscape.com/article/2011856-overview ●http://emedicine.medscape.com/article/2011856-overview
  • 36.
    Paldies par uzmanību! Neslimojiet! :)