Aukslēju mandeles (2)
●ovālas formas limfoīdie audi, kas
novietotas starp priekšējiem un
mugurējiem aukslēju lokiem
● tām izšķir 2 virsmas (mediālo,
laterālo) un 2 polus (augšējo,
apakšējo)
● ietvertas saistaudu kapsulās
● apasiņo 5 artērijas, venozā attece
uz v.facialis
● limfas attece uz dziļajiem kakla
limfmezgliem
● inervācija - n.glossopharyngeus,
šķiedras no ganglion sphenopalatina
4.
Aukslēju mandeles kā
imūnsistēmas orgāns
● nozīme aizsardzībā pret augšējā
respiratorā trakta infekcijām
(ietilpst MALT sistēmā)
● limfātisko orgānu aktivitāte ir
augsta bērnībā (īpaši līdz 8-10 gadu
vecumam), kad novērojama aukslēju
mandeļu hiperplāzija. Vēlāk to nozīme
imūnaizsardzībā samazinās
● mandeļu hiperplāzija ("kissing
tonsils") bērnībā dažkārt var
izraisīt elpošanas un rīšanas
traucējumus H. "Basic Otorinolaryngology", 2006
Probst R., Grevers G., Iro
6.
Sastopamība
Literatūrā minēts, kano šīs
slimības cieš līdz pat 15% cilvēku
– pēc dažādu autoru datiem,
hronisks tonsilīts pieaugušajiem
cilvēkiem atrasts 4 – 10%, bet
bērniem – ap 12 – 15% gadījumu.
7.
Definīcija
Par hronisku tonsilītuuzskata
piecas vai vairāk akūta tonsilīta
epizodes viena gada laikā. Mandeļu
iekaisuma simptomiem jābūt vismaz
vienu gadu.
8.
Faktori, kas veicinahroniska
tonsilīta rašanos un
attīstību:
● anatomiski topogrāfiskas un
histoloģiskas mandeļu īpatnības
→ labvēlīgi apstākļi mikrofloras
veģetēšanai to lakūnās
+ bioloģisko procesu un
aizsargmehānismu traucējumi
mandeļu audos
10.
Nelabvēlīgu ārējās uniekšējās vides
faktoru ietekmē samazinās organisma
pretošanās spējas, pastiprinās
mandeļu lakūnu mikrofloras
patogenitāte un virulence, un tas
veicina hroniska iekaisuma rašanos
mandelēs.
Vesela cilvēka mutes Mikroflora hroniska
mikrofora tonsilīta gadījumā
Anaerobie streptokoki Staphylococcus aureus
Hemolītiskie un Streptococcus
viridans streptokoki pneumoniae
Neisērijas Saprofītiski
Koagulāzes negatīvie stafilokoki un
stafilokoki streptokoki
Laktobaktērijas Klebsiella pneumoniae
Korinebaktērijas Haemophylus
Reti – Branhamella catarrhalis
S.aureus, enterokoki,
sēnes
13.
Šobrīd prevalē stafilokoki,arī
streptococcus pneumoniae,
haemophilus, Micrococcus
catarrhalis.
● Mandeles ir arī vīrusu rezervuārs.
● Vīrusi var būt primārie angīnas
provokatori, kas paver ceļu lokālai
bakteriālai florai, kura prevalē
(piemēram, bērnu vecumā izoperētās
mandelēs nereti atrodami
adenovīrusi, kam var būt
liela loma hroniska
tonsilīta etioloģijā un
patoģenēzē).
14.
● Normāli mandeļuaudiem jābūt
inficētiem, turklāt mērķtiecīgi - ar
apkārtējās vides mikrobiem. Rīkles
inficēšana notiek ar elpojamo gaisu,
putekļiem, barību.
● Nosacīti veseliem cilvēkiem
aukslēju mandeles ir fizioloģiskā
iekaisuma stadijā.
● Tonsilīts rodas gadījumā, ja
lokālās imūnreakcijas nespēj efektīvi
nomākt patogēnās mikrofloras
attīstību.
15.
Kad/kāpēc rodas hronisks
tonsilīts?
● Visbiežāk hronisks tonsilīts sākas pēc
akūta tonsilīta, jo tad akūtais iekaisums
mandeļu audos pilnīgi neizzūd, bet turpinās
un pāriet hroniskā formā. Šī slimība bieži
vien noris asimptomātiski, slēptā veidā.
● Tikai reti kad hroniskais tonsilīts sākas
bez iepriekšējas angīnas (2 - 4% no visiem
gadījumiem). Tā attīstību bieži veicina
ilgstoša autoinfekcija no hroniskiem
iekaisuma perēkļiem (kariozi zobi, hroniski
iekaisumi degunā vai tā blakusdobumos,...),
kā arī bakteriāla un audu lokāla un
vispārēja autoalerģija.
16.
Interesants fakts -
atsevišķos literatūras avotos
minēts, ka radioaktīvais starojums
arī var ierosināt hroniska
tonsilīta attīstību. Tam par
pierādījumu var kalpot hroniska
tonsilīta gadījumu pieaugums pēc
Černobiļas AES katastrofas bijušajā
Padomju Savienībā.
http://emedicine.medscape.com/article/871977-overview#showall
17.
Morfoloģiskās izmaiņas mandelēs
hroniskaiekaisuma gadījumā
● epitēlija atsāņošanās diezgan
lielās lakūnu sienu daļās un palikušā
epitēlija masīva infiltrācija ar
limfocītiem un plazmātiskajām šūnām
● lakūnu spraugās sastājas blīvas vai
šķidras strutas, kuru sastāvā ir
nolobījies epitēlijs,
polimorfnukleāro leikocītu limfoīdās
šūnas un audu sairšanas produkti
18.
● mandeles parenhīmānotiek saistaudu
ieaugšana sarētojušu, sastrutojušu
folikulu vai šauru/platu rētu joslu
veidā
20.
Diagnosticēšana
● visdrošākā pazīmeir biežas angīnas
(akūti tonsilīti) anamnēzē (piecas
vai vairāk akūta tonsilīta epizodes
viena gada laikā, un šiem iekaisuma
simptomiem jābūt vismaz vienu gadu)
● diagnozi nedrīkst noteikt
paasinājuma momentā (t.i. akūts
tonsilīts), tāpēc ka visi
faringoskopiskie simptomi atspoguļos
akūto procesu, bet ne tā hronisko
gaitu. Tikai pēc 2 – 3 nedēļām, kad
pārgājis slimības uzliesmojums, var
novērtēt aukslēju mandeļu hroniska
21.
Farinkoskopiski:
● lokālas ilgstošaiekaisuma
parādības mandelēs - rētaini
saaugumi starp mandeļu lokiem un
mandeli, fibrīna korķi lakūnās,
mandeles ir irdenas, rētaini
izmainītas
● Zaka simptoms (tūska mandeļu nišas
augšējā stūrī), Preobraženska
simptoms (valnīšveida sabiezējums
(infiltrācija un hiperplāzija)
aukslēju loku malās), Gizē simptoms
(priek-š-ējā aukslēju lo-ka
hiperēmija)
Klīnika
● Pacienti sūdzāspar sāpēm kaklā,
sausuma, svešķermeņa sajūtu kaklā
rijot, smaku no mutes, durstīšanu
ausī + nogurumu, nespēku,
galvassāpēm, pazeminātām darba spējām
un subfebrilu temperatūru
24.
Ārstēšana
● Bieži tiek veiksmīgi ārstēts
konservatīvi – gan ar lokālām, gan
vispārējām ārstēšanas metodēm.
Tomēr, ja divu gadu laikā pēc
konservatīvas terapijas nav
uzlabošanās, jāizvēlas ķirurģiska
ārstēšana jeb tonsilektomija
25.
Konservatīvā ārstēšana
● antibakteriālielīdzekļi
- 3. paaudzes penicilīni
(ampicilīns, amoksicilīns, ...)
- makrolīdi
- 1. paaudzes cefalosporīni
- klindamicīns
26.
● kakla skalošana- tā vajadzīga,
lai uzlabotu pacienta pašsajūtu, jo
uz baktērijām mandeļu parenhīmā
iedarboties nav iespējams. Kakla
skalojamie līdzekļi ir plaši zināmi,
un tos var izvēlēties pēc slimnieka
gaumes - svarīgs ir tīri mehānisks
skalošanas process, nevis šķīduma
sastāvs
27.
● krioterapija (vienskurss ir trīs
krioterapijas procedūras. Parasti ar
vienas vai divu dienu starplaiku)
● lakunolīze (izmanto diodes lāzeru,
procedūras rezultātā tiek
paplašinātas mandeles lakūnas un
līdz ar to uzlabota tās drenāža)
● fizioprocedūras ar ultraskaņu
(ultraskaņa uzlabo asins un limfas
cirkulāciju, labvēlīgi iedarbojas uz
centrālo nervu sistēmu un veicina
iekaisuma sadzīšanu)
● 1984. gadāParadise ar kolēģiem
pediatriskajā otorinolargoloģijā
ieviesa kritērijus tonsilektomijai:
- 7 vai vairākas tonsilīta epizodes
1 gada laikā
- 5 vai vairāk tonsilīta epizodes 2
gadus pēc kārtas
- 3 vai vairāk epizodes 3 gadus
● katrā epizodē ir drudzis,
limfadenopātija, eksudatīvs
tonsilīts, pozitīvs b hemolītiskā
streptokoka tests, pacients saņēmis
konservatīvu terapiju vismaz 2 gadus
31.
● Indikācijas mandeļuķirurģiskai
ārstēšanai var iedalīt divās grupās:
- ar infekciju saistītas
indikācijas
- ar obstruktīviem elpošanas
traucējumiem saistītas indikācijas
● Pieaugušajiem hronisks tonsilīts ir
galvenā indikācija tonsilektomijai
● Bērniem 80% tonsilektomiju veikts
elpceļu obstrukcijas dēļ un tikai 20%
- recidivējošu infekciju gadījumā
(ASV 2009. gads)
32.
● Tonsilektomija, kā jebkura
ķirurģiska manipulācija, saistīta arī
ar iespējamām komplikācijām un
riskiem.
● Literatūras dati liecina, ka pēc
tonsilektomijām komplikāciju biežums
vidēji ir 2,79 – 15 %. To skaitā ir
komplikācijas, kas saistītas ar
hospitalizāciju, anestēzijas riski,
ilgstošas sāpes kaklā,
asiņošanas, ...
33.
● 2000. gadāASV Federālā Pārtikas un
Zāļu Pārvalde (Federal Food and Drug
Administration) ieteica alternatīvu
procedūru tonsilektomijai –
somnoplastiju. Šajā procedūrā
mandelēs tiek ievietotas tievas
adatas ar elektrodiem, kuri izdala
enerģijas viļņus, kas iznīcina
mandeļu audus.
● Šīs metodes priekšrocība ir
pēcoperācijas komplikāciju
samazināšanās.
http://www.livestrong.com/article/12528-cure-chronic-tonsillitis/